Zāģera pakalpojumi: koku zāģēšana ar rokām

Zāģera pakalpojumi jeb koku zāģēšana ar rokām ir mežizstrāde ar motorzāģiem vietās, kur harvesters nevar vai nedrīkst strādāt. Pieredzējuši zāģeri kokus nozāģē, atzaro un sagarumo pie ēkām, ceļiem, grāvjiem un elektrolīnijām, mitrās vietās un nelielās cirsmās. SIA „Latgales mežsaimnieks” ir no Līvānu novada un strādā Latgalē un Sēlijā. Zāģerus var pasūtīt atsevišķi vai kopā ar harvesteru, forvarderu un kokvedēju.

Kad koku zāģēšana ar rokām ir labākā izvēle

Harvesters ir ātrs, bet ne visur der. Ar motorzāģiem kokus zāģē, ja:

• cirsma ir neliela, un harvestera atvešana izmaksātu vairāk nekā pats darbs;
• koki aug pie ēkām, šķūņiem, žogiem vai pagalmā;
• cirsma robežojas ar ceļu, grāvi vai elektrolīniju, un koks jāgāž precīzi;
• vieta ir mitra, purvaina vai stāva, un smagā tehnika atstātu dziļas risas;
• koki ir ļoti resni, par lielu harvestera galvai;
• jānozāģē atsevišķi koki vai jāattīra aizaugusi platība.

Bieži vienā cirsmā strādā abi: harvesters lielākajā daļā, bet zāģeri gar robežām, ceļiem un mitrās vietās. Kā izvēlēties, lasiet rakstā Harvesters vai motorzāģis.

Sanitārā cirte un bojāti koki

Pēc vētras, sausuma vai kaitēkļu, piemēram, mizgraužu, mežā paliek kaltuši, nolūzuši un izgāzti koki. Sanitārajā cirtē tos izzāģē, lai bojājumi neizplatītos un mežs varētu augt tālāk. Bojātie koki bieži ir izkaisīti pa visu nogabalu, tāpēc tos ērtāk nozāģēt ar rokām.

Vējgāztas ir viens no bīstamākajiem darbiem mežā. Izgāztam kokam stumbrs un saknes var būt saspringti, un, pārzāģējot stumbru, tas var negaidīti atsisties. Tāpēc šādu darbu uzticam tikai pieredzējušiem zāģeriem.

Sanitārajai cirtei parasti vajadzīgs VMD ciršanas apliecinājums. Palīdzam noformēt dokumentus, par to vairāk rakstā VMD ciršanas apliecinājums.

Koki pie ēkām, ceļiem un elektrolīnijām

Pie ēkām un līnijām nepietiek koku vienkārši nozāģēt. Vispirms jāizvērtē, uz kuru pusi koks sliecas, cik smags ir vainags un vai tuvumā nav cilvēku, mašīnu vai citu šķēršļu. Gāšanas virzienu nosaka ar iezāģējumu un ķīļiem, bet sarežģītās vietās koku zāģē pa daļām.

Elektrolīniju aizsargjoslā darbus saskaņo ar līnijas īpašnieku. Pie koplietošanas ceļa var būt vajadzīgs satiksmes ierobežojums, kamēr koks krīt. Šos jautājumus noskaidrojam apskates laikā, pirms sākam darbu.

Aizaugusi zeme un atsevišķi koki

Pamestās pļavās un laukos ar gadiem izaug bērzi, alkšņi un krūmi. Ja zemi grib atkal izmantot vai sakopt, kokus nozāģē ar rokām un sagarumo, bet sīkos kokus un krūmus izcērt, par to lapā krūmu izciršana. Lielākus stumbrus var izmantot kā malku vai papīrmalku. Kā deg šo sugu koksne, lasiet lapās bērza malka un alkšņa malka. Ko darīt ar aizaugušu mežu, lasiet rakstā Ko darīt ar aizaugušu vai pamestu mežu.

Nozāģējam arī atsevišķus kokus: vecu bērzu pie mājas, koku, kas noliecies pār ceļu, vai vējgāztu, kas aizšķērsojusi meža ceļu.

Ja aizaugusi platība zemesgrāmatā ir lauksaimniecības zeme, tur piemēro noteikumus par koku ciršanu ārpus meža, nevis meža prasības. Ja tā jau reģistrēta kā mežs, vajadzīgs ciršanas apliecinājums. Tāpēc pirms darba pārbaudām, kā zeme reģistrēta, un pastāstām, kas jānoformē.

Drošība darbā ar motorzāģi

Zāģēšana ar motorzāģi ir viens no bīstamākajiem darbiem mežsaimniecībā. Tāpēc ievērojam vienkāršus noteikumus:

• zāģeriem ir aizsargapģērbs: ķivere ar sietu un austiņām, bikses ar aizsardzību pret iegriezumiem, apavi, cimdi;
• darba zonā, kur koks var krist, neviens cits neuzturas;
• pirms gāšanas zāģeris pārbauda koku, vainagu un atkāpšanās ceļu;
• vējainā laikā pie ēkām un līnijām nestrādājam.

Pieredze šeit nozīmē ļoti daudz. Zāģeris, kurš daudzus gadus strādājis mežā, redz, ka koks ir iekšēji sapuvis, ka vainagā ir nolūzis zars vai ka stumbrs ir saspringts. Šādas lietas nevar iemācīties no instrukcijas, tāpēc sarežģītos darbus pie ēkām un vējgāztās dara pieredzējuši zāģeri.

Īpašniekam un ģimenei darba laikā labāk turēties drošā attālumā un nenākt klāt, kamēr zāģeris nav apstājies.

Pievešana un izvešana pēc zāģēšanas

Zāģeri kokus atzaro un sagarumo sortimentos: zāģbaļķos, finierklučos, papīrmalkā vai malkā. Pēc tam tie jāpieved līdz krautuvei pie ceļa. To dara forvarders vai, nelielos apjomos un tuvos attālumos, traktors. Par pievešanu lapā Forvardera pakalpojumi.

No krautuves kokvedējs kokmateriālus aizved pircējam. Ja jāizstrādā visa cirsma, par ciršanu, pievešanu un izvešanu kopā lasiet lapā Mežizstrāde. Ja cirsma liela un vieta piemērota, lielāko daļu var nozāģēt ar harvesteru, par to lapā Harvestera pakalpojumi.

Zāģēšana ar rokām un augsne

Pats zāģeris augsni nebojā, tāpēc mitrās vietās ciršana ar rokām ir saudzīgāka. Tomēr nozāģētie koki vēl jāizved. Ja vieta ir ļoti slapja, pievešanu plānojam salā vai sausā laikā, bet zarus izmantojam pievešanas ceļa nostiprināšanai. Grāvjus ar zariem neaizberam, un kokus negāžam pāri grāvim tā, lai tie aizsprostotu ūdens tecējumu.

Ko norunāt pirms darba

• kuri koki jānozāģē un kā tie iezīmēti;
• vai vajadzīgs ciršanas apliecinājums vai saskaņojums ar līnijas īpašnieku;
• kas notiek ar kokmateriāliem: pārdod, paliek īpašniekam vai tiek izvesti;
• kur paliek zari un vai tie jāsavāc;
• darba laiks, cena un samaksas kārtība.

Pēc darba kopā apskatām vietu. Pārbaudām, vai zari savākti norunātajā vietā, vai grāvji un ceļi ir kārtībā un vai tuvumā nav palikuši nolūzuši zari, kas varētu krist.

Ja cirsmā ir vērtīgi koki un negribat organizēt darbu pats, cirsmu varam arī nopirkt. Vairāk lapā Pērkam cirsmas.

Pastāstiet, kādi koki jānozāģē, pieteikuma formā vai zvaniet +371 26 303 968. Ja gribat vispirms uzzināt meža vai cirsmas vērtību, aizpildiet anketu Meža vērtības noteikšana.