Apmežošana jeb meža ieaudzēšana ir meža stādīšana zemē, kas kadastrā nav reģistrēta kā mežs, visbiežāk lauksaimniecības zemē. Pirms stādīšanas jāpārliecinās, ka meža ieaudzēšana nav pretrunā ar pašvaldības teritorijas plānojumu. Kad mežaudze ieaugusi, īpašnieks iesniedz VMD pārskatu, un tad jaunais mežs tiek reģistrēts.
Šis raksts ir par apzinātu apmežošanu. Ja lauks aizaudzis pats, situācija ir cita, par to raksta beigās. Paši mežu nestādām, bet Latgalē un Sēlijā bieži redzam īpašumus, kur apmežošana ir loģisks lēmums: neauglīgi, slikti apstrādājami vai sen pamesti lauki.
Kad apmežošana ir laba izvēle
Visbiežāk apmežo zemi, ko lauksaimniecībā izmantot neatmaksājas: smilšainus paugurus, mitras pļavas, mazus laukus starp mežiem. Mežs šādā vietā pēc gadu desmitiem dod koksni, un pa to laiku zeme nav jāpļauj.
Pirms lēmuma ir vērts padomāt par dažām lietām:
- Lēmums ir ilgtermiņa. Ja zeme kļūst par mežu, vēlāk to atgriezt lauksaimniecībai var tikai ar atmežošanu.
- Ienākumi būs nākotnē. Pirmie ienākumi no koksnes parasti ir tikai pēc vairākiem gadu desmitiem.
- Pirmie gadi prasa darbu. Bijušajā laukā zāle stādus nomāc ātrāk nekā izcirtumā.
Vērts padomāt arī par piekļuvi. Ja pēc gadu desmitiem mežu vajadzēs kopt un cirst, tehnikai līdz tam jātiek. Lauks, kuram ir ceļš vai piebraucama mala, nākotnē būs vieglāk apsaimniekojams. Ja apmežojat tikai daļu lauka, padomājiet, kā jaunais mežs izkārtosies attiecībā pret pārējo īpašumu un kaimiņu zemi.
Kas jāsaskaņo pirms apmežošanas
Kārtību nosaka Meža likums un MK noteikumi Nr. 308.
- Teritorijas plānojums. Mežu drīkst ieaudzēt, ja tas nav pretrunā ar pašvaldības teritorijas plānojumu. Ja plānojumā nav tieši teikts, vai konkrētā vietā mežu drīkst ieaudzēt, atbilstību nosaka pašvaldība. Praksē tas nozīmē iesniegumu pašvaldībā ar kadastra numuru un platību.
- Meliorācija. Ja zeme ir meliorēta, jāievēro Meliorācijas likuma prasības. Meliorācijas sistēmas pārvalda VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”, tāpēc parasti vajag tās tehniskos noteikumus.
- Dabas aizsardzība. Sējot vai stādot, mežu nedrīkst ieaudzēt vietās, kas Dabas aizsardzības pārvaldes reģistrā reģistrētas kā īpaši aizsargājami biotopi vai sugu dzīvotnes. Tās var būt, piemēram, vērtīgas pļavas.
- Ūdeņu tuvums. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā egle nedrīkst pārsniegt 80 % no ieaugušo koku skaita, bet applūstošās teritorijās 20 %.
Kā apmežoto zemi reģistrē kā mežu
Mežaudzi atzīst par ieaudzētu, ja uz hektāra ir vismaz 2000 priežu vai 1500 citu atļauto sugu koku. Skujkoku augstumam jābūt vismaz 0,1 m, lapu koku vismaz 0,2 m. Cik stādu vajadzēs Jūsu platībai, var aprēķināt ar stādu kalkulatoru.
Kad tas sasniegts, īpašnieks iesniedz VMD pārskatu par meža ieaudzēšanu. To var izdarīt VMD e-pakalpojumos vai virsmežniecībā. Dienests mēneša laikā pārbauda informāciju un pieņem lēmumu. Dabā platības pārbauda izlases veidā. Pēc pozitīva lēmuma jaunā mežaudze tiek iekļauta Meža valsts reģistrā.
Kā egli, priedi vai bērzu izvēlēties pēc augsnes un kādus stādus pirkt, lasiet rakstā Egle vai priede: ko stādīt. Bijušajā lauksaimniecības zemē bieži izvēlas bērzu, jo egle tur biežāk cieš no sakņu trupes.
Pēc tam ieaudzētā jaunaudze jākopj tādos pašos termiņos kā atjaunots mežs: skujkoki ne vēlāk kā desmitajā, lapu koki ne vēlāk kā piektajā kalendāra gadā pēc atzīšanas par ieaudzētu.

Parasts mežs vai plantāciju mežs
Ieaudzētu mežaudzi var reģistrēt kā parastu mežu vai kā plantāciju mežu. Izvēle ietekmē, ko ar zemi varēs darīt nākotnē.
| Parasts ieaudzēts mežs | Plantāciju mežs | |
|---|---|---|
| Kas uz to attiecas | Meža likums tāpat kā citiem mežiem | Īpaši noteikumi plantācijām |
| Minimālais koku skaits | Priedei 2000, citām sugām 1500 uz ha | Priedei 1000, citām sugām 800 vai 500 uz ha |
| Pēc nociršanas | Mežs jāatjauno | Var ieaudzēt atkārtoti vai zemi izmantot citam mērķim |
| Kur nevar | Īpaši aizsargājami biotopi, ja sēj vai stāda | Arī aizsargājamās teritorijas, mikroliegumi, palienes, jūras kāpu aizsargjosla u. c. |
Plantāciju mežu reģistrē, pārskatā VMD atzīmējot, ka tā ir plantācija. Katru gadu pirms ciršanas plantācijā par to jāpaziņo VMD.
Meža zemes transformācija: abos virzienos
Ar “meža zemes transformāciju” ikdienā saprot divas pretējas lietas.
- Apmežošana. Lauksaimniecības vai citu zemi pārvērš mežā. Tam vajag pašvaldības saskaņojumu un pārskatu VMD, kā aprakstīts iepriekš.
- Atmežošana. Mežu pārvērš citā zemes lietošanas veidā, piemēram, apbūvē vai lauksaimniecības zemē. To regulē Meža likuma 41. pants. Vajadzīgs administratīvais akts, un pirms tam jāsamaksā kompensācija par atmežošanas negatīvajām sekām. Sīkāk lapā meža zemes transformācija.
Tieši tāpēc dažkārt izvēlas plantāciju mežu: ja nav skaidrs, vai zemi nākotnē gribēsiet atgriezt lauksaimniecībai.
Atbalsts apmežošanai
Meža ieaudzēšana ir viena no aktivitātēm Eiropas Savienības lauku attīstības atbalstā mežsaimniecībai, ko administrē Lauku atbalsta dienests. Parasti vajadzīgs pašvaldības saskaņojums, meža apsaimniekošanas plāns, kas saskaņots ar VMD, un reģionam piemērots stādāmais materiāls. Pieteikšanās notiek kārtās, un nosacījumi starp kārtām mainās. Vispārīgs pārskats: Atbalsts meža īpašniekiem.
Aizaugusi lauksaimniecības zeme nav tas pats
Aizaugusi lauksaimniecības zeme ir bijušais lauks vai pļava, kur koki ieauguši paši. Ar to rīkojas citādi nekā ar apzinātu apmežošanu.
Ja kadastrā zeme joprojām reģistrēta kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kokus tajā cērt pēc noteikumiem par koku ciršanu ārpus meža, nevis pēc meža noteikumiem. Tātad īpašnieks var kokus nocirst un zemi atgriezt lauksaimniecībai. Otrs ceļš ir mežu paturēt, iekļaut Meža valsts reģistrā un apsaimniekot kā mežu. Kā to izdarīt konkrētajā gadījumā, vērts precizēt VMD virsmežniecībā.
Kurš ceļš izdevīgāks, atkarīgs no koku vecuma, zemes kvalitātes un Jūsu mērķiem. Sīkāk par šo izvēli: Ko darīt ar aizaugušu vai pamestu mežu. Ja īpašumā ir gan mežs, gan lauki un domājat par pārdošanu: Meža un lauksaimniecības zemes atdalīšana.

Ja domājat par īpašuma nākotni
SIA “Latgales mežsaimnieks” no Līvānu novada pērk meža īpašumus Latgalē un Sēlijā, arī tādus, kuros ir aizauguši lauki vai jauns mežs. Ja aizaugušu lauku nolemjat atbrīvot no kokiem, varam kokus novērtēt un piedāvāt izstrādi. Piedāvājam arī bezmaksas meža novērtēšanu. Nosūtiet pieprasījumu formā, zvaniet +371 26 303 968 vai aizpildiet anketu Meža vērtības noteikšana.
